Saskaņā ar pētījuma rezultātiem uzņēmumu vadītāji visbiežāk – 61 % – norādījuši, ka IKT risinājumi viņu biznesam nav nepieciešami. Kā otru biežāko ar 22 % šķērsli IKT risinājumu ieviešanai respondenti izcēluši augstas izmaksas, savukārt kā trešo ar 13 % – kompetentu speciālistu trūkumu, kuri varētu ieviest un uzturēt šādus risinājumus. Visretāk minētais iemesls izcelts uzņēmuma darbinieku bailes no pārmaiņām un pretestība jauninājumiem. Kā stāsta Māris Gaugers, “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs, datos spilgti redzams – biznesa vidē Latvijā aizvien dominē novecojušiem mītiem apvīti priekšstati par digitālu attīstību un drošību mūsdienu kibertelpā.
Datu atklātās tendences liecina, ka IKT risinājumus kā vajadzību nesaskata tieši mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji. Tikmēr lielu uzņēmumu vidū IKT ieviešanā būtiskākos šķēršļus sagādā darbinieku bailes no pārmaiņām un kompetentu speciālistu trūkums uzņēmumos, kuri varētu ieviest un uzturēt IKT risinājumus. Abu segmentu pārstāvētajos uzņēmumos IKT izmaksas kā iemesls, lai atturētos no šo risinājumu ieviešanas, tiek minēts teju vienlīdz bieži.
“Diemžēl liela daļa uzņēmumu aizvien dzīvo mītiem apvītā tirgus realitātē, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ietilpstošie biznesi. Mūsu pieredzē tieši novecojuši priekšstati padara uzņēmumus par “vieglu mērķi” kibernoziedzniekiem, savukārt, neizmantojot IKT risinājumus, to konkurētspēja nekad nespēs cīnīties ar digitālos risinājumos pārākiem tirgus spēlētājiem. Paraugoties uz lieliem uzņēmumiem, ieviešot IKT risinājumus, to svarīgākie priekšdarbi saistāmi ar pārmaiņu vadību un kompetentu IKT speciālistu piesaisti. IKT joma prasa apjomīgu intelektuālu un praktisku kapacitāti – dažādus jomas speciālistus, kuru zināšanas un praktiskās iemaņas tiek regulāri pilnveidotas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Bitē esam attīstījuši pakalpojumu spektru gan IKT risinājumu ieviešanai, gan ikdienas IT infrastruktūras uzturēšanai, ko uzņēmumi var izmantot ārpakalpojumā,” stāsta M. Gaugers.
Papildinot par uzņēmumu digitālajām spējām Latvijā, M. Gaugers piebilst, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu tādu “digitālās domāšanas” pakāpi, kas ļautu konkurēt plašākā Eiropas mērogā. Un liela loma būs tam, vai uzņēmumi Latvijā spēs objektīvi nošķirt mītus no patiesiem šķēršļiem.
Kā norāda Latvijas IT klasteris / Eiropas Digitālās inovācijas centrs, Latvijas uzņēmumi, īpaši mazie, nereti apjūk un nespēj nodefinēt prioritātes un stratēģisko redzējumu savai digitālajai attīstībai. To apliecina lielais pieprasījums pēc KICKSTART digitalizācijas treniņiem, kuros uzņēmumi iegūst skaidrību par savām prioritātēm un nepieciešamajiem risinājumiem. Vienlaikus valsts piedāvātais atbalsta finansējums ir ārkārtīgi pieprasīts. “2024. gada laikā ir sniegtas konsultācijas 3945 uzņēmumiem un 1670 uzņēmumiem ir izstrādātas digitālās attīstības ceļa kartes, proti, tie novirzīti atbalsta finansējuma saņemšanai saviem digitalizācijas projektiem. Tikai decembrī vien esam saņēmuši rekordlielu pieteikumu skaitu – 1146, kas apliecina, ka šis ir viens no pieprasītākiem valsts atbalsta mehānismiem. Redzam, ka uzņēmumi ļoti novērtē iespēju saņemt šo atbalstu un finansējuma pieejamība ir viens no izaicinājumiem,” skaidro Latvijas IT klasteris / Eiropas Digitālās inovācijas centrs.
M. Gaugers akcentē arī 2024. gada augustā publicētos “Eurostat” pētījuma “Digital Intensity Index” datus par digitalizācijas pakāpi 2023. gadā dažāda lieluma uzņēmumos Eiropas Savienībā (ES), kur atklājas līdzīgi signāli – ja lielo uzņēmumu segmentā ES 91 % ir ieviesuši pamata digitālos risinājumus, tad mazo un vidējo uzņēmu segmentā tie ir tikai 58 %. Kā atklāj šie dati, kopumā 51 % uzņēmumam Latvijā aizvien ir ļoti zema digitalizācijas pakāpe, bet 28 % — zema digitalizācijas pakāpe. 17 % ir augsta digitalizācijas pakāpe, tikmēr tikai 4 % — ļoti augsta.
“Lai gan izmaksas tiek izceltas kā viens no iemesliem, kādēļ uzņēmumi kavējas ieviest IKT risinājumus, jāuzsver, ka aizvadīto gadu laikā tirgus šajā ziņā ir ievērojami evolucionējis, šobrīd spējot piedāvāt pieejamus IKT risinājumus. Pirmkārt, IKT risinājumu ieviešana ir jāskata kā komplekss solis ilgtermiņa attīstībai. Otrkārt, saskaņā ar mūsu aprēķiniem IKT risinājumi ik gadu spēj radīt biznesa operatīvo izmaksu ietaupījumu aptuveni 30 % apmērā. Tātad – pat ja sākotnēji IKT risinājumu ieviešana rada noteiktu izmaksu apjomu, tās ir investīcijas, kas nākotnē atmaksājas, vienlaikus kāpinot biznesa konkurētspēju un izaugsmi ilgtermiņā,” secina M. Gaugers.
Par “Bite Latvija”
“Bite Latvija” ir numur viens elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Latvijā ar savu valsts mēroga optisko infrastruktūru un nākamās paaudzes 5G tīklu fiziskajām personām un biznesa klientiem. “Bite Latvija” jau teju 20 gadus nodrošina mūsdienīgus, inovatīvus, klientu vajadzībām atbilstošus mobilo sakaru pakalpojumus, balss zvanus, nākamās paaudzes 5G tīklu, optisko internetu, “Go3” televīziju un integrētus IKT risinājumus biznesa klientiem.
Viena no “Bite Latvija” vērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tāpēc 2024. gadā uzņēmums ir apņēmies veicināt cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem aktīvu iesaisti sociālajā dzīvē, darba tirgū, sabiedrībā un jo īpaši profesionālajā un brīvā laika sportā. Ejot uz šo mērķi, “Bite Latvija” un “TV3 Group Latvija” līdz 2028. gadam būs Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsori, sniedzot būtisku finansiālu un informatīvu atbalstu 1 000 000 eiro apmērā, tādējādi palīdzot mūsu parasportistiem sasniegt mērķus un stiprināt paraolimpiešu kustību, vienlaikus ceļot parasporta popularitāti un iedvesmojot pārējos.
Kontakti medijiem:
Una Ahuna-Ozola
Tālr.: +371 29584470
E-pasts: una.ahuna-ozola@bite.lv
