Nākamais solis lielajā plānā
“Sākumā vienam un tam pašam darbiniekam lūdzām dēli likt iekšā iekārtas vienā galā un izņemt laukā tās otrā galā, bet sapratām, ka tā tas īsti nestrādā,” Jānis jokojoties iezīmē kokapstrādes uzņēmuma LV Timber pirmsākumus, taču pēcāk atklāj, ka jau tad esot mēģinājuši saprast, kā ar dažādām tehnoloģijām un iekārtām automatizēt iekšējos biznesa procesus. Iemesli tam, atrodoties lauku reģionā, esot bijuši pavisam vienkārši, tostarp neatbilstošas telpas un ierobežota darbinieku piesaiste. Līdz ar to ceļš uz digitalizāciju esot bijis gan brīvprātīgs, gan arī spiestā kārtā, reaģējot uz mainīgajiem apstākļiem, kā rezultātā jau ieviesta automatizēta katlu māja un koksnes žāvētavas, arī jauna zāģētava ar pilnībā elektronisku iekārtas vadību. Tas viss, lai padarītu darbu efektīvāku un ražīgāku.
Digitalizācijas atbalsta programmā, kur uzņēmums saņēmis ALTUM kapitālatlaidi, realizētais projekts tādējādi ir nākamais solis lielajā digitālās transformācijas un automatizācijas plānā, un, kā norāda Jānis, ne pēdējais. Projekta ietvaros primāri ieviesta moderna četrpusīga garenfrēzmašīna, kas ļauj apstrādāt zāģmateriālu no četrām pusēm un raupjas virsmas vietā iegūt gludu kokmateriāla virsmu, dodot iespēju mazināt pieļautās kļūdas defektu noteikšanā un palielināt lietderīgi izmantojamā materiāla daudzumu. Šī procesa veiksmīga izpilde savukārt nepieciešama garināšanas procesam, kas tiks automatizēts kā nākamais.
“Digitalizācija – vai mūsu gadījumā arī automatizācija – ražošanā palīdz uzlabot rezultātus un kompensē resursu ierobežojumus, mēs ieviešam tehnoloģiskos risinājumus visos posmos, sākot no pirmapstrādes līdz galīgajam produktam,” tā Jānis.
Pievienotā vērtība un ieguldījuma atmaksāšanās ilgums kā virzītājspēks
Uzņēmumam ir liela pieredze ar Eiropas fondu administrētām atbalsta programmām citos projektos, un Jānis atzīst, ka katra programma ir atšķirīga un ar dažādiem nosacījumiem, tādēļ katram uzņēmumam, piesakoties arī uz ALTUM kapitālatlaidi, ir jāņem vērā to nianses un jāsaprot, ka arī programmu administrējošās iestādes ir pakļautas noteiktai kontrolei. “Jā, reizēm nosacījumi ir kaitinoši un nesaprotami, bet ir vērts pieliekties un palocīties, ja beigās var iegūt kapitālatlaidi vai kādu citu grantu,” Jānis piebilst, uzsverot, ka pieteikšanās process EDIC un pēc tam ALTUM atkal esot bijis kas jauns, bet saņemtās konsultācijas un atbalstošā attieksme ļāvušas raiti virzīt projektu uz priekšu.
Nozīmīgs ir arī tehniskais piegādātājs, kas LV Timber gadījumā gan bija labi pazīstams pašam uzņēmumam, gan arī lieliski pārzināja kokapstrādes lauku. Tiesa, tā nenotiekot vienmēr, un tad tehniskā piegādātāja iesaiste, skaidrošana un ieteikumi palīdz iepazīt tehnoloģijas un iekārtas, to specifiku un iespējas. Jānis ieteic:
“Kad ir sākotnējais izvērtēšanas process iekārtām, kuras mēs nepārzinām un ir mums svešas, no savas puses nebaidāmies uzdot muļķīgus jautājumus un iedziļināties sīkumos, līdz ar to nekļūdīties vai kļūdīties maksimāli maz. Mēs piegādātājos augstu vērtējam spēju katru lietu izskaidrot, pamatot un ieteikt klientam. Viņiem no savas puses ir jābūt labiem konsultantiem”.
Nākotnes plāni LV Timber ir skaidri: turpināt iesākto un investēt arvien jaunos risinājumos. Kā Jānis smaidot norāda, ka “līdz šim ir bijuši strauji attīstības soļi, un esam sapratuši, ka mums patīk tērēt naudu jaunām iekārtām un dažādiem automatizētiem risinājumiem,” jo digitalizācija un automatizācija ir veids, kā saglabāt konkurētspēju gan vietējā, gan globālajā tirgū, uzlabot ražošanas apstākļus un nodrošināt atbilstošu atalgojumu darbiniekiem. Papildus, protams, esot jānosaka prioritātes un mērķis, lai līdzās procesu efektivizēšanai un vienkāršošanai būtu sasniegta iekārtu un risinājumu maksimālā pievienotā vērtība un ieguldījums ātri atmaksātos.
Digitalizācija ne kā pašmērķis
“Digitalizācija pati par sevi noteikti nedrīkstētu būt pašmērķis”, saka Jānis sarunas noslēgumā un uzņēmumiem, kas vēl tikai plāno digitalizēties, iesaka primāri vērtēt produkta vai pakalpojuma konkurētspēju un pieprasījumu tirgū. Rūpīgi izvērtējot digitālo risinājumu potenciālo atdevi, tie būšot loģisks turpinājums tālākai attīstībai.
Jānis iedrošina uzticēties savai iekšējai intuīcijai un pieredzei: “Tā ir kopīga iezīme uzņēmējdarbībai kā tādai, ka visu laiku ir taustīšanās un peldēšana nezināmajā, jo visu izrēķināt un saprast droši vien nevar”.
Rakstu finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
