Liko-R optikas nozarē darbojas vairāk kā 30 gadu, un tā paspārnē atrodas Baltijā pirmā veidotā briļļu lēcu laboratorija, kas ražo zīmola UNIKA lēcas. "Strādājam ar individuāliem pasūtījumiem," Linards papildina, "atbilstoši klienta pasūtījumam izgriežam lēcu no sagataves un veicam citas papildus darbības, piemēram, pulēšanu. Ražošanas apjomiem pieaugot, ar vecajām iekārtām vairs nevarējām nodrošināt nepieciešamo izaugsmi. Tā kā Latvijā esam vienīgie ar šādu specifiku, skatījāmies, ko dara kolēģi, kas ir ārvalstīs un ražo individuālu pasūtījumu briļļu lēcas".
Sākt domāt jaunos virzienos
"Digitalizācijas projekts, ko iesniedzām ALTUM, arī saistās ar ražošanas procesu. Mērķis bija padarīt mūsu ražotni efektīvāku, iegādājoties jaunas iekārtas ar augstāku automatizācijas līmeni un funkcijām," Linards skaidro, norādot, ka ALTUM kapitālatlaide esot nākusi piemērotākajā laikā, lai šo apjomīgo projektu īstenotu. Papildus ieviesta ražošanas vadības programmatūra, kas palīdz pasūtījumus apstrādāt ātrāk. "Papīra un cilvēka darbs pirms tam bija gana apjomīgs, līdz viens pasūtījums iziet cauri visam procesam. Informācija tika ievadīta gan klientu servisā, gan ražotnē. Tagad mums ir modulis, kas ļauj pasūtījuma informāciju ievadīt tikai vienu reizi, un tā seko līdzi visa procesa garumā."
"Mēs skatāmies, kas notiek nozarē, tostarp apmeklējam izstādes, kur redzam, kā situācija gadu no gada mainās un kādiem risinājumiem uzņēmumi arvien vairāk pievērš uzmanību," Linards iezīmē, kā uzzina informāciju par jaunākajām tehnoloģijām. Jo sevišķs gandarījums gan viņam esot par digitālo brieduma testu, kas pildīts EDIC pieteikšanās procesa ietvaros. "Es varu salīdzināt un vairāk domāt virzienos, par kuriem neesmu iepriekš domājis. Testā es redzu, kā uzņēmums izskatās uz kopējā uzņēmumu fona un kā izskatās attiecībā pret citiem mazajiem uzņēmumiem, kas arī ir ražotāji. Tālāk varam pētīt, par ko domāt nākamajos gados un kur sasniegt augstāku brieduma pakāpi. Piemēram, zaļajā digitalizācijā vēl neesam pietiekami energoefektīvi, taču nākotnē tam varam pievērst uzmanību," tā Linards.
Saglabāt individuālo pieeju
"Paiet laiks, kamēr visas skrūvītes saskrūvējas, mums tas prasīja pusgadu," Linards ar smaidu atstāsta ieviešanas posmu, akcentējot, ka nogādāt iekārtas un programmatūru vienuviet un to visu ieviest ir divas dažādas lietas. Uzņēmumiem ir jābūt saprotošiem - būs servisa inženieru vizītes, lai iekārtas strādātu tā, kā paredzēts, būs jāizprot, kādas detaļas ir un kādu pietrūkst, būs jāiemāca programmatūra runāt ar iekārtām un otrādi. Tādos gadījumos ir labi, ja ieviešana norit ar visu iesaistīto pušu ieinteresētību un atbalstu.
Uzlabojumus jūtot arī klienti, taču Linards piebilst, ka tomēr negribot pazaudēt individuālo pieeju. "Zinu, ka ir klienti, kuri nekad nepildītu mūsu automātisko pasūtījumu sistēmu, viņi labprātāk grib piezvanīt pa telefonu vai atbraukt un atvest pasūtījumu klātienē. Ar to mēs rēķināmies, lai klients nedomātu, ka, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, mēs zaudējam fokusu uz viņu."
Stāstīt savu ideju citiem
Tieši automatizētā pasūtījumu sistēma ir starp uzņēmuma nākamajiem lielajiem digitalizācijas projektiem, dodot iespēju klientiem pašiem tikt klāt sistēmai un pievienot pasūtījumu. Savukārt ražošanas procesā tiek domāts par kvalitātes kontroles uzlabošanu, kas ļautu ne tikai integrēt iekārtu apkopi ar vadības sistēmu, bet arī dotu precīzāku informāciju par dažādiem brāķu veidiem, ko identificēt un samazināt.
Citiem uzņēmumiem, kas tikai plāno digitalizēties, Linards iesaka stāstīt par savu ideju citiem, vai tie būtu EDIC vai ārpakalpojuma eksperti. "Mums bija savi konsultanti, ar kuriem jau bijām iepriekš sadarbojušies un kuri varēja pateikt, ir mums laba digitalizācijas ideja vai nē, un tas mums noderēja. Ir labi, ja ir kāda lieka acs, kas tev paseko, pakoriģē un pavirza, palīdzot projektu realizēt ātrāk."
Rakstu finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
