Ritināt uz leju
Mākoņdati: prasme pārkāpt no airu laivas ātrgaitas laivā
Mākoņdatošana jau vairāk kā piecus gadus nav jaunums. Lielais apvērsums tehnoloģiju pasaulē sākās, kad kompānija Amazon Web Services (AWS) pirms apmēram desmit gadiem sāka piedāvāt S3 servisu (iespēja glabāt failus globālā tīklā ar augstu uzticamību un ērtību) pēc maksā-cik-lieto modeļa, un uzņēmēji ar tehnisko domāšanu ļoti ātri saprata tā tirgus potenciālu. Šodien mākonī varam izvietot pilnīgi visu, ko mēs uzglabājam savā datu centrā vai tajā dūcošajā kastē zem galda.
Tas viss neaprobežojas ar IT sistēmu darbināšanu kaut kur "gaisā", ko var piedāvāt arī specializēti Latvijas uzņēmumi; mūsdienās lielie mākoņu piegādātāji (AWS, Google un Microsoft) papildus piedāvā arī unikālus un inovatīvus tehnoloģiskos pakalpojumus, kā, piemēram, aizsardzību no ļaunprātīgiem uzbrucējiem, video transkripcijas rīkus, pieeju mākslīgā intelekta resursiem un pat kosmosa satelīta izīrēšanu uz stundu. Šādu operāciju efektivitāti nav iespējams pat salīdzināt ar ierasto biznesu, kur pērkam fiziskus dzelžus, rūpējamies par tiem savā datu centrā un baidāmies no kiberuzbrukumiem.
Ko Latvijā dara ar mākoņiem? - diemžēl vairāk skatāmies zvaigznēs nekā darām
Tā vietā, lai vērtētu, kā mākoņa iespējas izmantot savā izaugsmē, daudz uzņēmumu tomēr joprojām izvēlas iet ierasto taciņu, kad pēc vajadzības piepērkam kādu serveri un nolīgstam papildus darba rokas. Darbā ar Latvijas uzņēmumiem redzam divas galvenās grupas: tie, kas pērk paši un daudz maksā, lai darbinātu savu datu centru uz pārbaudītām, bet novecojušām tehnoloģijām, un tie, kas pērk vietējos hostinga pakalpojumus bez izpratnes, ko tas īsti nozīmē. Ierastākās frāzes šādiem lēmumiem ir "Tā ir lētāk" vai "Mūsu inženieri zina labāk!". To apstiprina arī Eurostat dati - mākoņus lietojam retāk (2021. gadā 28.5% un 2023. gadā 35.8%) nekā lielākā daļa ES valstu (2023. gadā Latvija ir 23. vietā)***.
Protams, ir arī uzņēmumi, kas izmanto Microsoft Azure piedāvājumu, tiesa, parasti tas nozīmē īrēt kādu papildus serveri, nevis izmantot tur integrētās inovācijas. To varam skaidrot gan ar lēmumu pieņēmēju, gan inženieru zināšanu trūkumu. Pat pieredzējuši inženieri mēdz nezināt, kā ar mākoņtehnoloģiju palīdzību pāris stundās izveidot drošu un stabilu pakalpojumu, kā, piemēram, glīti iepakotu video rullīšu augšupielādi un pēcāk to kvalitatīvu skatīšanos no dažādām ierīcēm un kontinentiem vienlaicīgi.
Jāteic, ka arī mākoņu popularitāte ir dažāda. Mūsu novērojumi vēsta, ka Latvijā Microsoft Azure ir iecienītāks nekā Amazon Web Services (AWS), pasaulē savukārt līderpozīcijā turpina turēties AWS ar 31% no tirgus, Azure ir otrais ar 25%, un kā trešais stabili ierindojas Google Cloud Platform (GCP) ar 11%.****
Kādi tad īsti ir sagaidāmie ieguvumi? - ne tikai naudas ietaupījumi, bet arī uzņēmuma efektivitātes rādītāji
Mākoņdatošanas piedāvājumu klāsts ir ļoti plašs, un arī ieguvumi ir daudzveidīgi un katram uzņēmumam individuāli. Pēc migrēšanas uz mākoni parasti kā viens no redzamākajiem ieguvumiem ir globālā piekļuve un gaidīšanas laiku izzušana. Ja agrāk pasūtīt papildus skaitļošanas resursus vai izlaist jaunu digitālu produktu uz dzīvās sistēmas prasīja nedēļas, tad tagad tas būs iespējams pat dažu minūšu laikā. Vērts pieminēt, ka drošības eksperti mēdz būt visai pārsteigti, kā uzlabojas kiberdrošības rādītāji mākonī, jo globālie piegādātāji tajā ir ieguldījuši milzu resursus. Ar laiku mainās uzņēmuma kultūras domāšana no “mēs operējam Latvijā ar konkrētiem resursiem” uz “mūsu klienti ir visā pasaulē un mūsu resursi ir neierobežoti”. Tas ievērojami attīsta inovatīvu domāšanu un paver jaunas, neplānotas iespējas. Ja tehnoloģiskie produkti migrācijas laikā tiek gudri pārstrādāti, tad kopējās izmaksas var kristies pat desmitkārtīgi.
Kā rīkoties? - veiksmes pamatā ir rūpīgi izstrādāts plāns
Tāpat kā Rīga vēl nav gatava, arī pāriešana uz mākoņdatošanu nav vienas dienas uzdevums un var šķist biedējoša. Šādas pārmaiņas nav gluži kā no trolejbusa uz tramvaju pārkāpt; tas ir vairāk kā no airu laivas iekāpt ātrgaitas laivā, kur ar vienu sliktu lēmumu var apgāzt arī pašu laivu. Ir jārēķinās, ka neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, resursiem, un ilgtermiņa plāniem, pāreja var kļūt par krusteniskām pārmaiņām uzņēmumā, kur tiek iesaistīti gandrīz visi darbinieki un nodaļas. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas ir ieteicams veikt sistēmu un pakalpojumu uzskaiti un izvērtēšanu pret potenciālajiem risinājumiem mākonī. Tas attiecas kā uz ārējām, tā arī uz iekšējām sistēmām. Jau šajā pirmajā solī ir ieteicams iekļaut tehniskos speciālistus (mākoņdatošanas arhitektus), kas neļaus apmaldīties mākoņdatošanas piedāvājuma klāstā.
Kad ir izveidota uzņēmuma karte (heatmap) ar sagaidāmajām uzlabojumu vērtībām, var sākt izvērtēt, ar kurām uzņēmuma daļām un sistēmām sākt. Loģiskai un secīgai attīstībai ir būtiska nozīme gan tehniskā ziņā, gan vienmērīgas darbinieku izglītības un gatavības pārvaldībā. Tam seko ceļa karte, kur tehniskie arhitekti jau var sniegt minējumus par nepieciešamā darba apjomu un tādējādi sastādīt plānu uz laika līnijas.
Šādas pārmaiņas prasīs arī finansiālo ieguldījumu. Iespējams, pārsteidzošs kādam varētu šķist ieteikums, ka potenciālo izmaksu aprēķināšanu vajadzētu uzticēt finanšu nozares pārstāvim, kuram tuvu jāsadarbojas ar tehnisko personālu, nevis primāri tehniskajam vadītājam. Te ir jāņem vērā dažāda tipa izmaksas - uzturēšana, nodilums, darba spēka attīstīšana un tā tālāk. Ļoti būtiska nozīme šādā projektā ir pārmaiņu pārvaldībai, kurā jāiesaistās ir gan augstākajai vadībai, gan komunikācijas pārstāvim, protams, inženieriem un visiem iesaistītajiem, un dažkārt pat zvanu centra darbiniekam.
Bet cik laika tas aizņems? - dažiem uzņēmumiem piemērots ir projekts, bet citiem ir ieteicama produkta domāšana
Ja IT sistēmas nav uzņēmuma pamatnodarbošanās, tad biežākā izvēle, pārceļoties uz mākoni, ir projekta tipa migrācija ar skaidru beigu rezultātu. Visbiežāk tas nozīmē atteikšanos no savas serveru telpas un iekšējo sistēmu nomaiņu uz mākoņrisinājuma piedāvājumu, kā arī inženieru apmācību gan rīku lietošanā, gan pārvaldīšanā. Citi uzņēmuma darbinieki rezultātā varētu būt pat pārsteigti, ka lietojumsistēmas būtiski nemainās, bet kļūst modernākas un darbspējīgākas. Šādus projektus ir ieteicams plānot un izpildīt īsā laika periodā, lai neaizkavētu saistītos biznesa procesus.
Savukārt gadījumos, kad uzņēmuma pamatnodarbošanās ir IT sistēmu attīstība un pārdošana, labāk ir domāt par produktu ilgtermiņā un pakāpeniski salāgot biznesa un inženieru sadarbību mākonī. Šajā gadījumā būs būtiski izvērtēt, kādas sistēmas tiek lietotas izstrādē un darbināšanā, jo pastāv iespēja, ka dažas no šīm sistēmām mākonī vairs nebūs nepieciešamas.
Beigās ir jāatceras, ka mākonis, ir maksas pakalpojums un nepārdomāta tā lietošana var sastādīt ievērojami augstākas izmaksas nekā vajadzētu. Ja uzņēmumā neeksistē jau zinoši mākoņdatošanas inženieri, tad ir ieteicams vismaz iesākumā vērsties pie profesionāļiem, kas pārzina ne tikai mākoņtehnoloģijas, bet arī IT procesu organizāciju un izdarbes (DevOps) metodes. Veiksmīgs un resursu taupošs modelis ir nodibināt partnerattiecības ar konsultāciju uzņēmumu, kas ilgtermiņā ir ieinteresēts Jūsu uzņēmuma attīstībā, rūpējas par savas ekspertīzes uzlabošanu un smeļas pieredzi no sadarbības ar citiem uzņēmumiem. Šāds partneris palīdzēs arī tikt pie mākoņresursu lietošanas atlaidēm! Tādējādi Jūs varat turpināt fokusēties uz savu pamatbiznesu, kamēr partneruzņēmums rūpējas par Jums.
* mākoņdatošanas piedāvātāju salīdzinājums: https://www.techtarget.com/searchcloudcomputing/tip/Top-public-cloud-providers-A-brief-comparison
** padziļināts mākoņdatošanas piedāvātāju salīdzinājums: https://brocoders.com/blog/gcp-vs-aws-vs-azure/
*** 2021. pret 2023. dati par mākoņdatošanas lietošanu uzņēmumos Eiropā: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20231208-1#:~:text=In%202023%2C%2045.2%25%20of%20EU,pp)%20increase%20compared%20with%202021.
**** 2024. gada Q1 mākoņdatošanas tirgus apskats: https://www.statista.com/chart/18819/worldwide-market-share-of-leading-cloud-infrastructure-service-providers/
Autors: Uldis Karlovs-Karlovskis ir IT treneris ar 20 gadu pieredzi vadošos Latvijas un starptautiskos IT uzņēmumos. Pateicoties savai inženiera priekšvēsturei, attīstībai līdz 150 inženieru vadīšanai un specializētai papildus apmācībai psiholoģijā, viņš padziļināti izprot jaunākās tehnoloģijas un inženieru uzvedību, atbalsta biznesa vadības pārstāvjus lēmumu pieņemšanā, un spēj veidot komunikācijas tiltu starp šīm grupām. Šobrīd Uldis kopā ar Zen IS komandu attīsta AI adoption with Professional DevOps atbalsta programmu, kas palīdz partneruzņēmumiem tehniski apgūt mākslīgā intelekta iespējas un uzlabot IT efektivitāti, izmaksas un ātrumu.
Citi raksti
-
28. oktobrī atzīmēs Baltijā ilgtspējīgākā topošā Delska datu centra spāru svētkus
Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem mūsu reģionā.
-
CSecTOR konference: Kiberdrošības izaicinājumi ražošanas uzņēmumos
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina uzņēmējus piedalīties CSecTOR konferencē “Kiberdrošības izaicinājumi ražošanas uzņēmumos”.
-
Vēsturisks notikums – notiks pirmā Latvijas mēbeļu nozarei veltītā biznesa konference
11. oktobrī Starptautiskajā mēbeļu un interjera izstādē “Riga Furniture and Interior 2024” notiks Mēbeļu Ražotāju asociācijas Latvijā rīkota vēsturiski pirmā mēbeļu nozares biznesa konference “Mēbeļu
Sazinies ar mums
Mūsu atrašanās vieta
Skolas iela 11, Rīga, LV-1010, Latvija (klātienes konsultācijas tikai pēc iepriekšējas vienošanās)Telefona numurs
+371 26 180 773E-pasts
itcluster@itbaltic.com
