Ritināt uz leju
PERSONĪBA. Andris Anspoks
Latvijas zinātnieku sasniegumi godam nes valsts vārdu pasaulē! Stāsts par Andri Anspoku, LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieku inovācijā un EXAFS spektroskopijas laboratorijas (EXAFS Lab) vadošo pētnieku.
80-tajos gados ISSP UL diskotēkā lāzeru efektu savaldzināts, Anspoks, pārliecinājās, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar fiziku, taču daudz sasniedzis arī ar savu hobiju - IT prasmēm. Piemēram, darbojoties valsts ieņēmumu dienestā, kur izstrādājis vienotu nodokļu un muitas sistēmu un priekšteci šobrīd esošajai elektroniskajai deklarēšanas sistēmai. Kopā ar partneriem radījis IT uzņēmumus Capital un RIX Technologies, darbojies arī Rīgas Satiksmē kā IT nodaļas direkors. Taču zinātne, kā spēcīgs magnēts, atgriezusi Anspoku pie darbības pētniecībā.
Šobrīd vadot inovācijas attīstības sistēmu, Anspoka mērķis ir izveidot ilgtspējīgu sistēmu, kas pārveido pētījumu rezultātus produktos, kā arī paplašināt sadarbību ar nozari, padarot zinātnisko pieredzi izdevīgu uzņēmējdarbībai. Kā min Anspoks “Jābūt dzirkstelei uz savu darbu – nevis tam ko tikai tirgus prasa. Jāmāk uztaisīt limonāde no citroniem.”
Ar šādu attieksmi, panākumi tiek gūti gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, piedaloties dažādos projektos, kas sekmē valsts atpazīstamību visā pasaulē! Piemēram, ar materiālu struktūras pētīšanu profesionālā līmenī, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektroskopiju, nodarbojas tikai ap piecām pētniecības iestādēm visā pasaulē. Anspoks ir platformas Materize vadītājs, kuras mērķis ir padarīt LU CFI zinātnisko ekspertīzi, kompetenci un pieredzi saprotamu, viegli pieejamu un vērtīgu industrijai un uzņēmumiem. “Uzņēmums atnāk ar savu ideju vai problēmu, mūsu uzdevums ir atrast optimālāko risinājumu, noskaidrot, kas notiek ar materiāliem vai pašu ierīci, pārbaudīt vai materiālu vai ierīču parametri atbilst gaidītajam”, stāsta Anspoks. Institūta spēcīgākā kompetence ir materiālu zinātne un fizika. Šobrīd, matemātiski aprēķinot, ir iespējams atomu struktūras slāņus veidot pēc nepieciešamības, un tehnoloģijas sasniedz to līmeni kā šīs struktūras var realizēt dzīvē. Kā atzīsts Anspoks: “Sintētiski radīti materiāli un to struktūras novedīs pie savādākām lietām – radīs sprādzienu, ko dēvē par “internet of things”. Mēs dzīvojam no idejām, kuras radījuši kvantu fizikas tēvi, kas radītas pagājušā gadsimtā. Pasaule gaida nākamo izrāvienu. Progress sākas brīdī, kad parādās lietas, kuras nemākam izskaidrot. Taču arī esošo zināšanu iespējas vēl nav izsmeltas un progresam galu neredz.”
Viena nozīmīga mūsu darbība ir saistīta ar starptautisko projektu EUROfusion, kurā starptautiska komanda no visas Eiropas un tās sadarbības partneriem no Ukrainas, Krievijas un Amerikas, veido jaunas paaudzes kodolsintēzes reaktoru, kas atrisinātu cilvēces enerģētikas problēmas uz ļoti ilgu laiku. Arī šajā projektā mūsu darbs ir materiālu pētniecība un fizikālie modeļi procesiem, kas notiek šajos materiālos, tai skaitā radiācijas iedarbībā.
Projekta CAMART2 ietvaros Anspoks veido inovācijas attīstības sistēmu un atvērtās piekļuves laboratorijas koncepcijas ieviešanas Cietvielu fizikas institūtā. Projekta mērķis ir izveidot ekselences centru CAMART2, būtiski palielinot ISSP UL starptautisko konkurētspēju un integrāciju kā zinātnes tā industrijas tīklos.
Ar skatu nākotnē, Anspoks prognozē vairākus izrāvienus zinātnes sfērā turpmākajos gados: kvantu tehnoloģijās un kvantu datoru idejā, radīt īpaši jūtīgus sensorus, kas būtu noderīgi piemēram metroloģijā. Augot datu apjomam, būs jārisina enerģijas jautājums, lai uzglabātu to lielu daudzumu. Iespējams, ka būs jāizstrādā atmiņas un datu apstrādes ierīces, kas patērē tūkstoškārtīgi mazāk enerģijas. Šeit noteikti būs redzami vairāki tehnoloģiski izrāvieni, kas transformēs IT nozari.
Jau šobrīd uz rokas mums ir pulksteņi, kas ar optikas paņēmieniem, mēra pulsu un skābekļa daudzumu asinīs, līdz ar to, tas ir tikai laika jautājums, kad tiks radīti līdzīgi risinājumi arī krietni padziļinātākai veselības stāvokļa monitorēšanai, piemēram – uzlīmējot plāksteri vai uzvelkot speciālu kreklu, tiek noteikts cilvēka veselības stāvoklis, tiek precīzi un laikā dozēti medikamenti, tiek nodrošināta katram individuāli piemērota ārstniecība.
Kā atzīst Anspoks: “Latvijai ir visi priekšnosacījumi būt attīstītam zinātnes un industrijas centram pasaules mērogā! Atliek tikai ar lielu jaudu iet uz priekšu!”
Citi raksti
-
Atklāts RTU Riga Business School un Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera kopprojekts - AI Studio
Piektdien, 19. aprīlī, klātesot valsts pārvaldes pārstāvjiem, mākslīgā intelekta (MI) studijas virzītājiem un ekspertiem, pasniedzējiem, studentiem, valsts un nevalstisko organizāciju, kā arī industri
-
Dokumentu vadības sistēma – mīti un patiesība administratīvo procesu digitalizācijā
Šobrīd daudz dzirdam par procesu digitalizāciju un automatizāciju, uzņēmumi ievieš robotizētus risinājumus ražošanā, bet bieži administratīvie procesi paliek novārtā, jo tie parasti tiek uzskatīti par
-
Latvijas IT klasteris uzsāk dalību ResC4EU projektā, kā mērķis ir stiprināt piegāžu ķēdes Eiropā
Latvijas IT klasteris uzsāk dalību projektā "Noturīgas piegādes ķēdes Eiropai" (ResC4EU), ko finansē Eiropas Savienība ar 3 miljoniem eiro.
Sazinies ar mums
Mūsu atrašanās vieta
Skolas iela 11, Rīga, LV-1010, LatvijaTelefona numurs
+371 26 180 773E-pasts
itcluster@itbaltic.com
